Cilvēks kurš rakstīja Dombrovska grāmatu
2 июня 2014 года, 19:24

Dombrovskis skaitās grāmatas "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi" autors. Skaidrs ka Dombrovskis pats šo grāmatu nerakstīja, viņam tam nebija laika. Tāpēc derētu iepazīties ar grāmatas īsto autoru. Angliski šī grāmata ir nosaukta: "How Latvia Came through the Financial Crisis", 2011, by Anders Åslund and Valdis Dombrovskis, tas ir "Kā Latvija izgāja cauri finanšu krīzei". Tad iziet cauri vai pārvarēt?

Ar Gūgles tantes un vikipedijas palīdzību mēgināju papētīt, kas ir šis autors. Vikipēdija saka, ka Oslunds ir strādājis ar Baltijas valstu ekonomisko politiku, 1991 - 1993 kā Starptautiskās Baltijas Ekonomiskās Komijas biedrs, un no 2009 kā neformālais Latvijas ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks. (Ja jau svarīgs cilvēks, kāpēc tautai nav zināms?)Arī ka 1990 gadā viņš "Dagens Nyheter" rakstā Zviedrijas sociāldemokrātiju salīdzināja ar austrumeiropas komunistu režīmiem un aicināja no tās atteikties. "Wikipēdija talk" lapās pieminēts ka kontroversālajai "Šoka Terapijai" nav jābūt viņa biogrāfijā (pirms vairākiem gadiem izdzēsa).Tomēr tā ka Anderss Oslunds ir aktīvi strādājis postpadomju vidē pats interesantākais ir krievu valodā.

Vikipēdijā krievu valodā:1984 - 1987 - Strādā Zviedrijas vēstniecībā Maskavā.1991 - 1994 - Džefrija Saksa vadībā strādā par Krievijas premjerministra Jegora Gaidara padomnieku.1994 - 1997 - Strādā par Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas padomnieku pie Pavlo Lazarenko valdības.1998 - 2005 - Konsultants Kirgizstānas prezidentam Askeram Akajevam, līdz "tulpju revolūcija" gāž prezidentu.

Jāpiemin ka bijušais Ukrainas premjerministrs Pavlo Lazarenko ASV cietumā nosēdēja 8 gadus un pēc ANO datiem no Ukrainas nozadzis ap 200 miljoniem dolāru.

Atradu garu rakstu par Oslundu, kura autors stādās priekšā kā: Dr. Vladislavs Georgijevičs Krasnovs, Maskavas Valsts Universitātes Vēstures fakultātes absolvents, bijušais Monterejas Starptautisko pētījumu institūta profesors Kalifornijā, vada Krievijas- Amerikas draudzības biedrību Vašingtonā, pēc tituliem gudrs vīrs. Ekonomika ir visai garlaicīgas, tomēr Hārvardas universitātes padomnieku šaubīgie darījumu Krievijā visai atdzīvina šo rakstu. http://rusk.ru/st.php?idar=105237

"Kurš Krievijai izrakstīja šoka terapiju? Anderss Oslunds par kapitālistisko revolūciju"

Oslunds bija viens no galvenajiem reformātoru padomniekiem. Pēc viņa vārdiem "1991 gada spetembrī Džefrija Sakss un es iepazinamies ar vairakām jauno reformātoru grupām un izvēlējamies Jegoru Gaidaru." Pēc Oslunda, 1999 gadā reformas Krievijā sasniedza kritisko masu, kura bija nepieciešama lai tirgus sāktu stradāt. Pie Putina Krievijas ekonomika bija ieskrējusies pa "šoka terapijas" izveidotu ceļu, un Putinam stipri paveicās ar ogļūdeņražu cenu. Tomēr Putina autoritārisms, izveidojies KGB karjerā, nozīmēja atkāpšanos no demokrātijas.

Apspriežot personības Oslunds apiet jautājumu par pieeju reformu veiksanā. Pēc Andersa, "šoka terapija" bija vienīgās effektīvās zāles Krievijai, izrakstītās no labākajiem ekspertiem, kur pats par sevi izveidojās "Vašingtonas konsensuss". (Anders Aslund, Russia's Capitalist Revolution: Why Market Reforms Succeeded and Democracy Failed, Peterson Institute of International Economics: Washington DC, 2007.)

Nekāda konsensusa nebija, pat Pasaules Bankā bija citādi viedokļi. Jozefs Štiglics, (1999-2000) Pasaules Bankas galvenais ekonomists un 2001 gada Nobela prēmijas laureats neatzīst revolūcijas un raksta, ka "šoka terapija izgāzās Krievijā", jo "privatizācija tika veikta pirms tika izveidots privāto uzņēmumu regulēšanas mehānisms un nodokļu iekasēšana." (Joseph E. Stiglitz, Making Globalization Work. Norton: New York, London, 2006, p. 54.)

Galvenais Bankas neveiksmes cēlonis ir tas pats kas zaudējumam Irākā, ASV vadītāju intelektuālā iedomība. Valstis, kuras ignorēja Bankas dogmas (Ķīna, Vjetnama, Indija) uzplauka, bet kuras kļuva par mūsu mācekļiem (Krievija, Argentīna, Zambija) atpalika. (William Easterly, "Does He Hear the World's Poor? Don't Bank on It?" Washington Post, April 22, 2007)

Krievijā reformas nāca vēlāk nekā citās valstīs un varēja izbēgt no kļūdām. Diemžēl "kapitālistiskā revolūcija" Krievijā bija Pēterburgas klana (Čubaiss un Gaidars) un Hārvardas universitātes kliķes vienošanās rezultāts. 2005 gadā ASV tiesa nolēma, ka par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu veicot reformas Krievijā Andreja Šleifa grupa no 1994 gada nodarbojās ar nelikumīgām investīcijām. Tiesa nolēma, ka universitātei valsts budžetā ir jāatgriež 26,5 miljoni dollāru, Andrejam Šleifam ir jāatgriež valstij 2 miljoni dollāru, viņa sievai 1,5 miljoni un viņa juridiskās fakultātes draugam un Maskavas biroja vadītājam Džonatanam Hejam ir jāatgriež 2 miljoni dollāru. Tādejādi, 90-jos gados Krievija gudru (rietumu) padomu vietā dabūja korupciju un izzagšanai atvērtu sistēmu. (Janine Wedel "Boston Globe", 25 marts 2006.)

Anderss Oslunds slavē Andreja Šleifa zinātniskos darbus, diemžēl šo skandālu nepiemin. Kopā ar Šleifu viņš bija Krievijas privatizācijas centra direktoru padomes biedrs, centram palīdzēja ar Zviedrijas valdības finansēm un veica starpnieka funkcijas starp Hārvardas-Pēterburgas kliķi un ASV un Zviedrijas valdībām. Nav datu ka Aslunds būtu iesaistīts Šleifa šaubīgajos darījumos, tomēr kāpēc šis brīvā tirgus piekritējs, pieslējās grupai, kura ieguva kontraktu pretēji brīvā tirgus noteikumiem, un kāpēc netika izsludināts atklāts konkurss. Privātajai Hārvardas Universitātei bez kāda konkursa nodeva ASV ārpolitiku šajā tik svarīgājā reģionā. Tiek pieļauts ka kontrakts tika iedots pēc Hārvardas drauģeļu padoma Vašingtonā. (Janine Wedel, Collision and Collusion: The Strange Case of Western Aid to Eastern Europe, 1989-1998. St. Marin's Press: New York, 1999.)

Šī raksta secinājums ir tāds, ka Krievijas ekonomika aug ne dēļ naftas cenām, bet dēļ varonīgajai pilsoņu un uzņēmēju dalībai oligarhu žnaudzošā brīvajā tirgū. Korupcija ir nopietna poblēma, bet tieši tādi kā Oslunds izveidoja sistēmu kur tikai spēcīga valsts var ierobežot oligarhu diktātu un kur miljardieru bagātības aug straujāk par ekonomiku. Ar šantāžu ieviestā demokrātija ir tas, kāpēc vairums krievu atbalsta Putina autoritārismu. Ekonomikas izaugsmei un demokrātijai traucē krievu izjūta ka privatizācija tika veikta negodīgi, bieži dēļ pārkrāsojušās padomju nomenklatūras mantkārīgajām interesēm. Bet diemžēl arī ar iedomīgu rietumu visziņu palīdzību, kuru mērķis kā Oslundam bija "cēlā" misija iedzīt Ekvatoriālās Gvinejas un Krievijas aborigēnus globalizācijas maizē.

Lasot šo visu saprotam ka Latvija ir īsts godīguma paraugs. Diemžēl dažu padomnieku veikums kopš 1991 gada ir nesis bojātus augļus. Ja jau viņu kritizē Nobela prēmijas laureāti Pols Krugmens un Jozefs Štiglics arī viņam vajadzētu būt vismaz Nobela prēmijas laureātam. Varbūt vajadzētu piešķirt kādu ordeni veltītu krīzes pārvarēšanai, piemēram Parex emblēmas kroni.

p.s.Pēc reitinga "doing buissness" rādītāja "Ease of Doing Business Rank" Latvija atrodas 24 vietā, Čehija 75, bet Krievija 92. http://www.doingbusiness.org/rankingsAcīmredzami tik pat vērtīgi ir citi šādu organizāciju padomi.

Комментарии